bērns, kas trenē mēli runas izkopšanai

Kādu lomu spēlē valoda?

Valoda cilvēkam kalpo arī kā domāšanas līdzeklis, tā ir cieši saistīta ar domāšanu. Pēc visiem labi zināmā citāta: ”Es domāju, tātad esmu”, var secināt, kas es esmu, ja dzīvoju valodā, t.i., es nevaru būt bez valodas. Nav iespējams domāt bez valodas, jēdziens nepastāv ārpus vārda, tātad arī domas nepastāv atrauti no valodas. Doma tikai tad iegūst skaidrību un noteiktību, kad tā ir izteikta vārdos. Cilvēku domāšana notiek ar valodas palīdzību, ir valodiska.

Valoda un domāšana gan veido ciešu vienību, taču domāšana un valoda nav viens un tas pats. Nevajadzētu valodu un domāšanu identificēt, nevajadzētu arī tās vienu no otras atraut. Valoda un domāšana ir saistītas savā starpā ļoti sarežģītā saiknē. Man patika M.Fuko interpretācija: ”Valoda nav pretstats domai kā kaut kas ārējs iekšējam vai ekspresija refleksijai, tā nav pretstats citām zīmēm – žestiem, mīmikai, tulkojumiem, gleznojumiem, emblēmām – kā patvaļīgais un kolektīvais – dabiskajam un atsevišķajam. Taču valoda ir pretstats tam visam kā secīgais vienlaicīgajam. Valoda ir domas analīze – nevis vienkārša sadalīšana locekļos, bet gan pamatīga dziļas kārtības iedibināšana telpā.” Bet neskatoties uz to, ir iespējams arī apgūt citas valodas! Piemēram, ir gan angļu valodas kursi online, gan arī pieejami citi.

Mēs domājam ar jēdzieniem, bet runājam ar vārdiem. Vārdu no jēdziena šķir skaņas, tas materiāls, no kura kopā ar nozīmi veidojas vārds. Domāšana un tās formas ir vienas un tās pašas visiem cilvēkiem, tām nav nacionālas atšķirības. Turpretī dažādu tautu valodām  nav tādas vienotības. Katra valoda taču atšķiras no citām ar savu leksiku, gramatiskajām formām, tām katrai ir savi attīstības likumi. Man gan šķiet, ka H.G. Gadameram varbūt ir vairāk taisnības, nekā man, ka viņš ir precīzāks: ”Atsevišķie kādas valodas vārdi galu galā sakrīt ar jebkuras citas valodas vārdiem, jo visas valodas ir gara vienības izvēršanās.” Jāpiekrīt, ka tautām to veidošanās un attīstības procesos ir bijusi pietiekami līdzīga realitāte un pieredze, lai būtu iespējams atrast šos “sakritīgos” vārdus. Protams, ir jēdzieni, kuri “nesakrīt”, taču vienotās domāšanas dēļ, kas ir līdzīga daudzām nācijām, ir iespējams šīs “sakritības” atrast.