Ticību var salīdzināt ar bīstamu ieroci, kuru cilvēki ir mācējuši izmantot dažādos nolūkos jau tūkstošiem gadu, neatkarīgi no tā, vai jautājums būtu par reliģisko pārliecību, cilvēka ādas krāsu, rasi vai kādu citu aspektu. Izsenis ir manipulēts ar cilvēku uzskatiem un pārliecību, kā rezultātā radušies nežēlīgi konflikti, neiecietība pret atšķirīgo un savstarpējs naids. Pamatojoties uz vēsturiskiem faktiem un notikumiem, piekrītu Voltēra aforismam “Tie, kas var likt jums ticēt absurdam, var likt jums izdarīt zvērības.”
1321. gadā Romas Katoļu baznīcas garīdznieki sāka veikt Svēto inkvizīciju un sodīja cilvēkus, kuru, pēc baznīcas domām, bija ķeceri vai bija veikuši kādu reliģisko pārkāpumu. Cilvēki, kuri pauda kontroversiālas idejas, kā, piemēram, Galileo Galilejs, paziņojot, ka Zeme riņķo ap Sauli, tika sodīti ar nāvi vai ar tiem izrīkojās nežēlīgi, kādā citā veidā. Garīdznieku ticēšana tikai vienam pareizam uzskatam un atšķirīgu ideju nepieļaušana, lai neapšaubītu baznīcu, noveda pie vardarbīgām rīcībām, kuras tika attaisnotas, jo tika uzskatīts, ka tās veiktas baznīcas un Dieva vārdā.
16.gadsimtā, pēc Lielajiem Ģeogrāfiskajiem atklājumiem, tika aizsākta transatlantiskā vergu tirdzniecība, kad Portugāle un citas Eiropas valstis Amerikā sāka ievest vergus no Āfrikas valstīm. Jau no sākuma tika nepamatoti uzskatīts, ka Āfrikas iedzīvotāji ir zemākas kārtas un ka viņiem būtu jākalpo baltās rases pārstāvjiem, taču, vergu tirdzniecības rezultātā, sabiedrībā radās sašķeltība un rasisms. Baltās rases pārstāvji ticēja, ka viņiem ir tiesības kontrolēt un pazemot ievestos afrikāņus, pret viņiem sāka izturēties nežēlīgi un, šo uzskatu dēļ, vairāk kā 200 gadus, cieta melnādainie cilvēki. Vergu tirdzniecības atstātās sekas ir novērojamas arī mūsdienās, un ir cilvēki, kuri vēl joprojām cenšas pamatot rasismu vai savu nepatiku pret citas rases pārstāvjiem ar uzskatu, ka viņi ir labāki par šiem cilvēkiem, tikai savas ādas krāsas dēļ.