Plastiskās ķirurģijas nosaukums ir radies no grieķu valodas vārda „plastikos”, kas nozīmē veidot, aizpildīt vai veidot formu.
Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jāņa Zaržecka un Dr. Tālivalža Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīniku (https://www.plasticsurgery.lv/).
Sabiedrības priekšstats par to, ka plastiskā ķirurģija ir kosmētiskā ķirurģija – ir kļūdains un mūsdienās gandrīz nelaužams. Šo nepareizo izpratni rada kino un televīzija, proti, ka plastikas ķirurgi ir tikai tie, kas nodarbojas ar skaistuma ķirurģiju. Arī pats nosaukums, kas cilvēkam saistās ar izskata veidošanu un skaistumu. Plastiskās ķirurģijas specialitāte ir atjaunot un uzlabot ķermeņa formu un funkcijas. Plastiskajai ķirurģijai visā pasaulē ir trīs apakšnozares. Pirmā no tām ir rekonstruktīvā mikroķirurģija, kas ir galvenā plastiskās ķirurģijas nozare un plastiskajā ķirurģijā aizņem aptuveni 70%. Tā galvenokārt nodarbojas ar nogriezto pirkstu piešūšanu, pēc audzēju caurumu „aizlāpīšanu”, kas paliek pēc audzēja izoperēšanas, piemēram, sievietēm, kas zaudējušas savu krūti pēc ļaundabīga audzēja operācijas.
Tās mērķis ir atgriezt pacientu normālā stāvoklī pēc smagām traumām un slimībām. Otra nozare ir rokas ķirurģija, kas saistīta ar plaukstas, plaukstu locītavas un pirkstu pataloģijām, arī ar to piešūšanu. Trešā nozare, kas sabiedrībā ir pati populārākā un zināmākā, ir kosmētiskā jeb estētiskā ķirurģija, ko reizēm dēvē par skaistuma ķirurģiju. Šīs nozares mērķis ir normāla, vesela cilvēka ķermenī pārveidot vai atjaunot, vai uzlabot viņa izskatu.
Par plastiskās ķirurģijas attīstības virzienrādītāju kļuva I pasaules karš. Nekad pirms tam nebija ārstiem jāārstē tik daudz smagi sakropļotu cilvēku. Taču kā atsevišķa medicīnas nozare tā attīstījās pagājuša gadsimta 30. gados. Tad arī tika izdotas pirmās klasiskās plastiskās ķirurģijas mācību grāmatas. Kad plastiskā ķirurģija veidojās kā nozare, tā balstījās uz rekonstruktīvo ķirurģiju. Tikai vēlākajos gados, izmantojot ķirurģijas metodes un pieredzi, kā arī tehniku radās un attīstījās estētiskā ķirurģija.