sieviete slima ar gripu

Gripas pandēmija

Domājams, ka nav cilvēka, kurš savā dzīvē nav saskaries ar gripu, tiešā vai netiešā veidā. Mēs visi katru gadu dzirdam par “gripas sezonu”, bet tikai nedaudzi no mums patiešām uztver šāda veida informāciju nopietni. Protams, tam ir diezgan loģisks iemesls: lielākai daļai cilvēku gripas simptomi pāriet nedēļas laikā bez medicīniskās palīdzības. Tomēr visiem jāatceras, ka nav īsto pretgripas medikamentu, līdz ar to “gripas sezonās” katrs ir atbildīgs par savu un citu cilvēku veselību. Es izvēlējos rakstīt tieši par 19. gadsimta krievu gripu, jo nekad nebiju dzirdējis par šo konkrēto epidēmiju un vēlējos uzzināt par gripu, kas nāca no Krievijas Impērijas, kuras sastāvā tolaik mūsdienu Latvija.

Pirmo gripas epidēmiju, domājams, bija aprakstījis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs 212. gadā p.m.ē. Kopš tā laika Eiropa piedzīvoja vairākas gripas epidēmijas, kas savā starpā atšķiras pēc smaguma un sekām. No 12. gs. līdz 19. gs. Eiropa ir pieredzējusi no 10 līdz 15 ievērojamas gripu epidēmijas.

Revolūcija medicīnā notika pateicoties franču mikrobiologa Luija Pastēra (Pasteur; 1822-1895) un vācu mikrobiologa Roberta Koha (Koch; 1843-1910) pētījumiem, kuri atklāja tiešu sakaru starp mikroorganismiem un infekcijas slimībām. 1892. gadā vācu mikrobiologs Ričards Pfeifers (Pfeiffer; 1858-1945), mēģinot analizēt gripas uzliesmojumu, kas skara Vāciju 1890. gadā, cēloņus, spēja atdalīt no slimnieku krēpām baktēriju, kas ieguva nosaukumu Bacillus influenzae (ko var iztulkot kā “gripozs bacilis”). Pēc atklājuma veselus 20 gadus uzskatīja, ka baktērija bija galvenais gripas izraisītājs. Šīs teorijas aplamība tika pierādīta tikai 1918-1919. gados, kad pētnieki noskaidroja, ka Bacillus influenzae parādās tikai nedaudziem gripas slimniekiem. Svarīgi ir piebilst, ka pirmais, kas atklāja šo pašu baktēriju, bija krievu klīnicists Mihails Afanasjevs (Афанасьев; 1850-1910), taču viņš nebija pārliecināts savos pētījumos un nedeva tiem attīstību.