Revolūcijas sākumu iezīmē brīdis, kad karalis piekrita sasaukt ģenerālštatu un izskatīt sarakstu ar pretenzijām. Trešās kārtas pretenzijas iekļāva, piemēram, tiesu nekompetenci, preses cenzūru, ticības ierobežojumus, netaisno nodokļu sistēmu un slikto ceļu stāvokli. Turklāt viņi uzstāja, ka vecā ģenerālštata kārtība, kurā lielāka vērtība tika dota pirmās un otrās kārtas balsīm nav pieļaujama, un trešās kārtas pārstāvjiem jābūt divreiz lielākā skaitā, jo tā sastāvēja no aptuveni 98% Francijas iedzīvotāju. Karaļa svārstīšanās starp atbalstu un oponēšanu trešās kārtas pamatotajām pretenzijām sadusmoja tās pārstāvjus, kura 1789. gada 17. jūnijā pasludināja sevi par Nacionālo sapulci, de facto tautas izpildvaru. Karalis centās novērst sapulces tikšanos, tomēr Abata Sjejesa virsvadībā 20. jūnijā tika parakstīts Bumbotavas zvērests, kurā sanākušie solījās nešķirties, kamēr nebūs sagatavota jauna Francijas satversme.
Todien viņi pasludināja sevi par tautas varu, kas ir pilnvaroti lemt par izmaiņām valdībā un darboties kā augstākais varas orgāns. Vēlāk karalis pavēlēja abām augstākajām kārtām tikties ar Nacionālo sapulci, tādējādi apstiprinot viņu institūciju. Pirmo fāzi (1789-1792) revolūcijā noteica galvenokārt liberālie trešās kārtas pārstāvji un aristokrāti, tomēr paralēli notika arī parasto pilsoņu sacelšanās. Trīs plaši zināmi incidenti ilustrēja visas tautas iesaisti revolūcijā. Bastīlijas cietokšņa ieņemšana 1789. gada 14. jūlijā demonstrēja trešās kārtas pilsētnieku jeb sankilotu izmisumu par pārmaiņu kūtro gaitu un lielo trūkumcietēju skaitu. Nākamā sacelšanās notika laukos, kuru iedzīvotāji bija vissmagāk cietuši no finansu krīzes un baidījās par revolūcijas izgāšanos. Tika dedzinātas muižas, garīdzniecības īpašumi un nogalināti augstmaņi, kuri pretojās. Trešā sacelšanās 5. oktobrī maizes cenu dēļ neapmierināto pūli atveda līdz Versaļai, lai pierunātu karali doties uz Parīzi uzklausīt sapulces prasības. Pēc Bastīlijas ieņemšanas tika ieviestas ievērojamas reformas – formāli likvidēta desmitā tiesa un ceļu klaušas, medību privilēģijas un īpašie nodokļu režīmi.