Franču revolūcija bija viens no galvenajiem pavērsiena punktiem modernas politiskās un starptautiskās sistēmas izveidē ar atskaņām ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jo izplatījās fundamentālas pārmaiņas izpratnē par cilvēktiesībām, vienlīdzību, īpašuma tiesībām un dažādu sabiedrības grupu iesaisti politikā. 18. gadsimta beigās Francijā bija saasinājušās ekonomiskās, sabiedrības nevienlīdzības un arī pārvaldes sistēmas problēmas, kuras izraisīja vispārēju neapmierinātību un piespieda arī vadošo iekārtu uzklausīt pretenzijas. Tradicionāli revolūcija tiek iedalīta trīs galvenajos posmos, nodalot galvenos revolūcijas virzienus un virzītājspēkus – liberālo, radikālo un Napoleona. Esejā tiks apskatīti galvenie revolūcijas cēloņi, aprakstīti posmi un svarīgākie notikumi, atzīmētas reformas un visbeidzot izdarīti secinājumi par revolūcijas rezonansi un ietekmi uz Eiropu kopumā.
Pirmais no uzskatāmiem revolūcijas cēloņiem bija diskriminējošā kārtu sistēma. Nevienlīdzība bija iestrādāta sabiedrības un resursu pārdales modelī, pieļaujot dažādiem apgabaliem un sabiedrības grupējumiem privilēģijas un brīvības, piemēram, nodokļu atlaides, bez godīga, attaisnojuma iemesla. Šie grupējumi un apgabali nebija gatavi atdot šīs priekšrocības arī tad, kad tapa skaidrs, ka tas vajadzīgs valsts attīstībai. Parlamenti jeb likumdošanas reģistru tiesas aizstāvēja aristokrātu intereses un sāka bloķēt tādas karaļa iniciatīvas kā nodokļu celšana pēc Septiņgadu kara. Konflikti skāra arī pirmo kārtu, jeb garīdzniecību, kura iekasēja desmito tiesu no savos īpašumos saražotā un nevienlīdzīgi sadalīja starp garīdznieku slāņiem, tādējādi vietējie draudžu priesteri, kuri tiešā veidā iesaistījās kopienu uzturēšanā, saņēma negodīgi maz. Noslāņota bija arī otrā kārta, jeb aristokrātija, kurā bez dižciltīgo muižnieku kārtas parādījās arī tiesu muižnieki, jeb tie, kas amatu tiesā vai administratīvajā dienestā bija nopirkuši – pārsvarā juristi vai cita veida ierēdņi. Dižciltīgie centās privilēģijas paturēt tikai sev, piemēram, liedzot armijas virsnieka pakāpi saņemt tiem, kas nevar uzrādīt ciltsrakstus.