Plusi ir tādi, ka mums nav pašiem jāražo siltums un tas jāpievada. Mūsu vietā to dara siltumapgādes komersants un apsaimniekotājs. Kā arī mums mūsu apkure nav jākontrolē. Kā arī daudzdzīvokļu centralizētās apkures sistēmas ir kompaktas un neaizņem tik daudz vietas kā, piemēram, krāsns. Ūdens caurules un radiatori atrodas bieži pie sienas, pie loga. Vēl cilvēkam nav speciāli jāmeklē resursi katrai sildīšanas reizei, jo viņa vietā to dara siltuma nesējs. Ja mums būtu krāsns, tad mums vajadzētu pašiem sev piegādāt malku. Malkas piegāde var aizņemt daudz laika. Kā arī, ja ir notikusi avārija, tad par salabošanu mums nav jāmaksā.
Centralizētās apkures sistēmas mīnusi ir tādi (dalās Namdari.lv), ka mēs nevaram paši regulēt siltuma daudzumu, kuru pievada mums. To regulēt var tikai apsaimniekotājs, taču tikai pēc speciālajiem noteikumiem. To varētu novērst ar citām apkures sistēmām, ja nepieciešams lielāks siltuma daudzums vai izvēsinot tās, ja nav nepieciešams tik liels siltuma daudzums, cik mums dod centralizētā apkure.
Ūdens centralizētajās apkurēs gaisu nepiesārņo un nerada citas ekoloģiskās probļemas, taču lai uzsildītu ūdeni ir vajadzīgs kurināmais. Kā kurināmo izmanto dabasgāzi vai akmeņogles. Tie ir nogulumieži un, tos lietojot, arvien mazāk un mazāk paliek uz zemes šo iežu. Ja izsīks akmeņogles un dabasgāze, tad pasaulē nebūs kurināmā. Vēl, dedzinot akmeņogles, akmeņogles izdala ogļskābo gāzi, kas izraisa globālo sasilšanu.
Katru mēnesi mums ir jāmaksā par mūsu apkuri. Izmaksas ir atkarīgas no gaisa temperatūras un cilvēka komforta. Jo siltāks laiks, jo mazākas izmaksas. Skatoties pēc sezoniem, tad var ievērot to, ka vasarā mēs maksājam mazāk nekā ziemā, taču tā kā vasarā mēs izslēdzam apkuri, mēs tāpat maksājam par apkuri, jo siltuma nesēji nepārstāj mums pievadīt siltumu, bet mēs vienkārši to nepieņemam. Lai to novērstu, ir jārunā visiem mājas iedzīvotājiem ar siltuma apgādātāju, lai nepievadītu siltumu karstā laikā. Kā arī runājot par komfortu, Samazinot temperatūru telpās par vienu grādu laikā, kad tās netiek izmantotas, rēķinu var samazināt par vidēji 5%. Tātad – samazinot telpas temperatūru nakts stundās vai neizmantojamās telpās, piemēram, no 22 C līdz 18 C – tiks ietaupīti aptuveni 20% siltuma.
Katrai mājai ir sava apkures sistēma un katra ģimene to var pati izvēlēties un pēc nepieciešamības to mainīt. Galvenais katrai ģimenei ir saprast kādu apkures sistēmu viņi varētu uzturēt paši.