Atšķirības politiskajos uzskatos

Atšķirības politiskajos uzskatos izraisījušas un turpina izraisīt karus, sabiedrības aizspriedumainā attieksme dzimumu līdztiesības jomā izraisa problēmas darbavietās, kur bieži vīrieši un sievietes nesaņem līdzvērtīgu un savam ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu; aizspriedumi par vīrieša un sievietes lomu izraisa strīdus ģimenēs un nekādi neveicina saprašanos. Sabiedrībā daudzviet vēl aizvien valda aizspriedumaini uzskati par to, kādas profesijas ir piemērotas sievietēm un kādas vīriešiem, kādas profesijas ir prestižas un kādas nē, un jebkurš jaunietis, kas izvēlas atšķirīgu, sabiedrības un paziņu lokā neatzītu profesiju, riskē kļūt par atstumto un pat apsmieto. Ikdienā sabiedrībā vēl joprojām krasi izteikta dalīšana materiāli nodrošinātajos un maznodrošinātajos, kuru statuss liek cilvēkiem justies pazemojoši reizēs, kad nākas lūgt pabalstus ikdienas iztikai. Diemžēl materiālais nodrošinājums ir ļoti būtisks arī izglītības turpināšanā, jo augstās studiju izmaksas ne visiem sniedz iespēju izvēlēties saviem dotumiem un interesēm atbilstošu izglītības iestādi.

To, ka cilvēki ir dažādi, pierāda tas, ka daži atšķirīgo prot pieņemt, cenšas iepazīt to, kas ir savādāks, izprast citu situācijas. Kamēr vieni uz ielām piekauj un apsaukā nēģerus, citi ir parūpējušies, lai Latvijas sabiedrībā integrējošies somālieši varētu strādāt prestižas Rīgas viesnīcas restorāna virtuvē, lai viņu bērni varētu mācīties latviešu skolās un lai viņiem būtu vieta, kur dzīvot. Varbūt savā ziņā liela nozīme ir arī pašu atšķirīgo cilvēku attieksmei pret pārējo sabiedrību, jo kālab tie paši somālieši ar prieku apgūst latviešu valodu un pozitīvi izturas pret visu jauno un neparasto, ko iepazīst mūsu valstī, taču ir arī tādi cilvēki, kuri, gadiem ilgi dzīvodami mūsu valstī, neizsaka ne vismazāko vēlmi apgūt latviešu valodu, bet tikai žēlojas, ka tiek aizskartas viņu cilvēktiesības.

Kā risināt problēmu, kas ir sasniegusi globālu mērogu? Skaidrs ir tas, ka ar piketiem, protestiem, ķīviņiem, kautiņiem un pat kariem to atrisināt nevar. Galvenokārt problēmas ir jārisina sarunu ceļā, jāmēģina izprast citus cilvēkus, rast kompromisus.

Es atbalstu organizācijas, kas vieno dažādu tautu, atšķirīgu reliģisku un politisku pārliecību pārstāvošus cilvēkus, piemēram, ANO un ES. Es atbalstu miera misijas un cilvēkus, kuri tajās piedalās humānu mērķu vadīti, cenzdamies palīdzēt citiem. Un es noteikti atbalstu organizācijas, kas piedāvā studentu apmaiņas programmas un citus jauniešiem domātus projektus, jo tieši jaunieši ir pasaules nākotne. Mūsdienu jauniešus – vismaz tieši – nav skāruši Pasaules karu notikumi, okupācijas laiks un holokausti, un mūsdienās vienīgās, kas rosina uz vardarbīgu rīcību, ir vardarbības ainas televīzijā un vardarbīgas interneta spēles. Lai gan arī jauniešus skar atšķirīgais, piemēram, interešu daudzveidība, atšķirīgs dzīvesveids, apģērbs, uzskati. Mana vecuma jauniešos atšķirīgais gan nerosina nepatiku, bet piesaista, liekas fascinējošs un vilinošs, atšķirīgo gribas iepazīt un rast kaut ko kopīgu.

Tieši kopīgā meklēšana var kļūt par atrisinājumu sabiedrības noraidošās attieksmes pret atšķirīgo sakarā. Piemēram, Latvijas teritorijā nesaprotas latvieši un krievi, bet kāpēc mums būtu savstarpēji jāķildojas, ja mēs pārstāvam vienu rasi un dzīvojam vienā teritorijā – Latvijas Republikā? Savstarpēji nesaprotas sunnīti un šiīti, bet viņi visi taču ir musulmaņi. Varbūt mums ir grūti pieņemt kādu svešvalodu, bet valdu ir tik daudz, un, ja zināmās situācijās nevar vienoties par latviešu vai krievu valodu, tad būsim līdzīgās pozīcijās un visi mācīsimies, piemēram, ķīniešu valodu. Mēs nevaram pieņemt seksuālās minoritātes, bet mēs visi esam cilvēki, un katram cilvēkam ir savi, citiem respektējami uzskati, savas intereses un simpātijas. Lai gan vienaldzība ir sliktākais, ko var just cilvēks, tomēr tā ir labāka par kategorisku noliegumu un krasu negatīvu pretreakciju.

Neviens mums neliek neko tēlot un būt tam, kas mēs nemaz neesam. Bet mums ir jāmācās saprast citus, iejusties otra situācijā. Latviešu sakāmvārds vēsta: „Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev!” Katram cilvēkam ir jābūt atvērtam pasaulei un tās dažādībai, jo vienveidīgums padara mūsu dzīvi parastu un, ja godīgi, nožēlojamu. Atšķirības mūsu dzīvi dažādo, veido dienas krāsainas, īpašas un neatkārtojamas. Tas noder, lai neieslīgtu pelēcībā, kas arī ir skaisti, tomēr zālei ir jābūt zaļai, debesīm zilām, saulei dzeltenai un ziediem un tauriņiem – krāsainiem. Ja cilvēks dzīvo uz šīs pasaules, tad tā ir jāpieņem tāda, kāda tā ir, un jāizbauda katru tajā nodzīvoto dienu.